Sākumā kafija un torte “nāve no šokolādes”
Nākamajā dienā es atkal devos uz to pašu pilsētiņu. Šoreiz, lai iegrieztos Prinča Felipes Zinātnes muzejā. Tas ir pa kabatai katram: maksā mazāk par desmitnieku. Muzejs ir diezgan liels, lai gan šķiet, ka Barselonā tomēr ir lielāks. Trīs stundu laikā es ar pūlēm apstaigāju visas ekspozīcijas: par DNS, par skaņas struktūru un mūzikas instrumentiem, par kosmosa iekarošanu un Marsu, neliela nodaļa par atmiņu. Daudz nebildēju, joprojām slimoju, un nebija spēka. Ekspozīcijas ir labas: ļoti bieži interaktīvas, it īpaši par DNS. Viss ar dzīviem piemēriem, lai būtu daudz interesantāk. Tā, ir spēle, kura seko līdzi tavām zīlītēm, kamēr tu risini loģikas uzdevumus. Ir lieta, kur divi pretinieki dzen bumbiņu vārtos, cenšoties maksimāli atslābināties un ne par ko nedomāt. Interesanti, ka šādā es nevarēju uzspēlēt pirms neticami daudziem gadiem, kad biju ciemos pie māsas ASV, un mēs iegājām zinātnes muzejā Čikāgā. Toreiz vesels stāvs bija slēgts. Un lūk, es beidzot pie tās tiku. Apkaunojoši pakāsu, kā jau gaidīju: man galvā nemitīgi mudž no domām. Lai ne par ko nedomātu, man veselu dienu jāmin kalnos ar velosipēdu. Tikai pēc tam, kad sācies otrais kilometrs pret kalnu, mentālā purpināšana apklust.
Izstādē par skaņu arī viss ir interaktīvs. Var laist 🌊 viens otram pretim, izmantojot uz striķīša uzvērtus dēlīšus. Uztaisīt rezonansi ar kaut kādas ūdens iekārtas palīdzību, kuras autoru es neiegaumēju. Čukstēt pastiprinātāju antenās, kas darbojas dzirdamajā diapazonā. Turklāt sākumā neviens apkārt tā arī nesaprata, kā tās dabūt pie dzīvības. Vēlāk es iebraucu: 📡 strādā tikai čukstu frekvencē, bet cilvēki mēģināja tajās runāt normālā balsī. Diemžēl te es neatradu sev pārinieku, visi jau bija aizgājuši. Tas ir atšķirībā no atslābināšanās spēles no iepriekšējā raksta, kur es piespiedu atslābt kopā ar mani pirmo pagadījušos čali. Bija vēl arī metronoms, kamertonis, termenvokss, atbalss telpa ar 🎹 un 🎸, kur var uzspēlēt, ja proti. Pasaules tautu instrumenti ar iespēju paklausīties skanējumu vairākos variantos. Es mīlu 🎶 un nedaudz rubīju skaņas uzbūves teoriju, tāpēc aizrāvos.
Nodaļā par 🧬 ir spēle, kur jūs ar partneri sēžat viens otram pretim, bet starp jums ir necaurredzama siena. Vienam dalībniekam ir objekta attēls no kubiem, paralēlskaldņiem, lodēm un trīsstūriem, bet otram šis objekts ir jāuzbūvē, neredzot šo shēmu. Rādīt neko nedrīkst, tikai aprakstīt vārdiem. Uzdevums ir grūts. Es paskatījos, kā to pilda 👩🤝👨, un sapratu, ka angliski es izgāztos pavisam apkaunojoši. Dzimtajā valodā vēl būtu cerība, ja pretī sēdētu cilvēks ar inženiera domāšanu 🧠.
Vēl ir ⚖️, kur vizuāli var novērtēt, cik tevī ir 💧. Reāli ūdens tiek iesūknēts caurulē, piedurīgi. Pēc tam ir lieta, kur tev lūdz noiet pa drebošām flīzēm, saglabājot līdzsvaru. Man tā šķita drusku par prastu. Ir neliels spoguļu labirints, tripīgi.
Kosmosam veltītajā nodaļā interaktīva ir mazāk, bet tas arī saprotami. Ir pusglobuss, kurā var pārpludināt Marsu ar digitālu ūdeni un paskatīties, kā tas izskatītos pie dažādiem pasaules okeāna līmeņiem. Uz Marsa atrodas augstākais 🌋 saules sistēmā. Olympus Mons, gandrīz 22 km augsts. Kalns ir tik augsts un lēzens, ka mēs diez vai saprastu tā mērogu, stāvot tam blakus. Tas aizsegtu visu redzamības lauku, nevis izceltos no reljefa. Bet, lūk, ja pusglobusam uzlej ūdeni, tad gan ir pavisam cita lieta. Respekts veidotājiem.
Ar tik lielisku muzeju ir daudz vieglāk bērnus ieinteresēt par zinātni vai vismaz nedaudz veicināt zinātkāri. 💯 iesaku.
Izzinoši un izklaidējoši kā zinātnes muzejā! Pieseko!